2021. gads ir maģisks un vissarežģītākais gads pasaules ekonomikai. Šajā gadā mēs esam piedzīvojuši vilni pēc viļņa tādu pārbaužu kā izejvielas, jūras kravu pārvadājumi, pieaugošs valūtas kurss, dubultā oglekļa politika un elektroenerģijas pārtraukšana un ierobežojumi. Sākot ar 2022. gadu, pasaules ekonomikas attīstība joprojām saskaras ar daudziem nestabiliem faktoriem.
No iekšzemes viedokļa epidēmijas situācija Pekinā un Šanhajā atkārtojas, un uzņēmumu ražošana un darbība ir neizdevīgā stāvoklī; No otras puses, nepietiekams iekšzemes tirgus pieprasījums var vēl vairāk palielināt importa spiedienu. Starptautiskā mērogā COVID-19 vīrusa celms turpina mutēt, un globālais ekonomiskais spiediens ir ievērojami palielinājies; Starptautiskās politiskās lietas, karš starp Krieviju un Ukrainu un straujais izejvielu cenu kāpums ir radījis vairāk neskaidrību pasaules turpmākajā attīstībā.
Kāda būs starptautiskā tirgus situācija 2022. gadā? Kurp vajadzētu virzīties vietējiem uzņēmumiem 2022. gadā?
Sarežģītās un mainīgās situācijas apstākļos plānošanas ziņojumu sērijas “Globālais tekstils darbībā” Āzijas, Eiropas un Amerikas nodaļas koncentrēsies uz tekstilrūpniecības attīstības tendencēm pasaules valstīs un reģionos, sniedzot daudzveidīgāku. ārzemju perspektīvas vietējiem tekstilizstrādājumiem un strādāt ar uzņēmumiem, lai pārvarētu grūtības, atrastu pretpasākumus un censtos sasniegt tirdzniecības izaugsmes mērķi.
Vēsturiski Nigērijas tekstilrūpniecība galvenokārt attiecas uz seno kotedžu nozari. Zelta attīstības periodā no 1980. līdz 1990. gadam Nigērija bija slavena visā Rietumāfrikā ar savu plaukstošo tekstilrūpniecību ar gada pieauguma tempu 67%, aptverot visu tekstilizstrādājumu ražošanas procesu. Tajā laikā nozarē bija vismodernākās tekstilmašīnas, kas ievērojami pārsniedza citas Subsahāras Āfrikas valstis, un kopējais tekstilmašīnu apjoms pārsniedza arī citu Āfrikas valstu summu Subsahāras Āfrikā.
Tomēr Nigērijas infrastruktūras attīstības atpalicības dēļ, jo īpaši elektroenerģijas padeves trūkuma, augsto finansēšanas izmaksu un novecojušo ražošanas tehnoloģiju dēļ, tekstilrūpniecība šobrīd nodrošina mazāk nekā 20 000 darbavietu valstī. Vairāki valdības mēģinājumi atjaunot nozari, izmantojot fiskālo politiku un monetāro iejaukšanos, arī ir cietuši neveiksmi. Pašlaik tekstilrūpniecība Nigērijā joprojām saskaras ar sliktu uzņēmējdarbības vidi.
1.95% tekstilizstrādājumu nāk no Ķīnas
2021. gadā Nigērija importēja preces no Ķīnas 22,64 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas veido aptuveni 16% no kopējā Āfrikas kontinenta importa no Ķīnas. Tostarp tekstilizstrādājumu imports bija 3,59 miljardi ASV dolāru, pieaugot par 36,1%. Nigērija ir arī viens no pieciem lielākajiem eksporta tirgiem Ķīnas astoņās apdrukas un krāsošanas produktu kategorijās. 2021. gadā eksporta apjoms būs vairāk nekā 1 miljards metru ar pieauguma tempu vairāk nekā 20% gadā. Nigērija saglabā savu statusu kā lielākā eksporta valsts un otra lielākā Āfrikas tirdzniecības partnere.
Nigērija centās izmantot Āfrikas izaugsmes un iespēju likuma (AGOA) priekšrocības, taču tas nevarēja īstenoties ražošanas izmaksu dēļ. Ar nulles nodokli Amerikas tirgū tas nevar konkurēt ar Āzijas valstīm, kuras eksportēs uz ASV ar 10 procentu nodokli.
Saskaņā ar Nigērijas tekstilizstrādājumu importētāju asociācijas statistiku vairāk nekā 95% tekstilizstrādājumu Nigērijas tirgū ir no Ķīnas, bet neliela daļa ir no Turcijas un Indijas. Lai gan Nigērija ierobežo dažus produktus, to augsto vietējās ražošanas izmaksu dēļ tie nevar pielāgoties tirgus pieprasījumam un apmierināt to. Tāpēc tekstilizstrādājumu importētāji ir pārņēmuši praksi pasūtīt no Ķīnas un ienākt Nigērijas tirgū caur Beninu. Reaģējot uz to, bijušais Nigērijas tekstilizstrādājumu ražotāju asociācijas (ntma) prezidents Ibrahims Igomu sacīja, ka importa tekstilizstrādājumu un apģērbu aizliegums nenozīmē, ka valsts automātiski pārtrauks iepirkt tekstilizstrādājumus vai apģērbu no citām valstīm.
Atbalstīt tekstilrūpniecības attīstību un samazināt kokvilnas importu
Saskaņā ar Euromonitor 2019. gadā publicētajiem pētījumu rezultātiem Āfrikas modes tirgus ir 31 miljards ASV dolāru, bet Nigērija veido aptuveni 4,7 miljardus ASV dolāru (15%). Tiek uzskatīts, ka, pieaugot valsts iedzīvotāju skaitam, šo rādītāju var uzlabot. Lai gan tekstilrūpniecības nozare vairs nav nozīmīgs Nigērijas valūtas peļņas un darba vietu radīšanas faktors, Nigērijā joprojām ir daži tekstilrūpniecības uzņēmumi, kas ražo augstas kvalitātes un modernus tekstilizstrādājumus.
Nigērija ir arī viens no pieciem lielākajiem Ķīnas eksporta tirgiem astoņām krāsošanas un apdrukas produktu kategorijām, un eksporta apjoms ir vairāk nekā 1 miljards metru un gada pieauguma temps ir vairāk nekā 20 procenti. Nigērija joprojām ir Ķīnas lielākā eksportētāja uz Āfriku un otra lielākā tirdzniecības partnere.
Pēdējos gados Nigērijas valdība dažādos veidos ir atbalstījusi savas tekstilrūpniecības attīstību, piemēram, atbalstot kokvilnas audzēšanu un veicinot kokvilnas izmantošanu tekstilrūpniecībā. Nigērijas Centrālā banka (CBN) paziņoja, ka kopš intervences programmas sākuma šajā nozarē valdība ir ieguldījusi vairāk nekā 120 miljardus nairu kokvilnas, tekstilizstrādājumu un apģērbu vērtību ķēdē. Paredzams, ka tiks uzlabots kokvilnas attīrīšanas rūpnīcas jaudas noslodzes līmenis, lai tas atbilstu un pārsniegtu valsts tekstilrūpniecības prasības pēc savārstīšanas, tādējādi samazinot kokvilnas importu. Kokvilna kā apdrukāto audumu izejviela Āfrikā veido 40% no kopējām ražošanas izmaksām, kas vēl vairāk samazinās audumu ražošanas pašizmaksu. Turklāt daži tekstilrūpniecības uzņēmumi Nigērijā ir piedalījušies poliestera štāpeļšķiedras (PSF), iepriekš orientētas dzijas (POY) un pavedienu dzijas (PFY) augsto tehnoloģiju projektos, kas visi ir tieši saistīti ar naftas ķīmijas rūpniecību. Valdība ir apsolījusi, ka valsts naftas ķīmijas rūpniecība nodrošinās šīm rūpnīcām nepieciešamās izejvielas.
Pašlaik situācija Nigērijas tekstilrūpniecībā drīzumā varētu netikt uzlabota nepietiekamu līdzekļu un jaudas dēļ. Tas arī nozīmē, ka Nigērijas tekstilrūpniecības atdzīvināšanai ir nepieciešama spēcīga valdības politiskā griba. Tikai ar miljardu Nairas iepludināšanu tekstilizstrādājumu atjaunošanas fondā nepietiek, lai atdzīvinātu sabrukušo tekstilrūpniecību valstī. Cilvēki Nigērijas nozarē aicina valdību formulēt ilgtspējīgas attīstības plānu, lai virzītu valsts tekstilrūpniecību pareizajā virzienā.
—————Raksta avots:ĶĪNAS TEKSTILS
Publicēšanas laiks: 09.09.2022